[centerSkaistākā sirds[/center]

K]ādu dienu jauns vīrietis stāvēja pilsētas vidū un paziņoja, ka viņam ir visskaistākā sirds visā ielejā. Sapulcējās liels pūlis, un visi apbrīnoja viņa sirdi, jo tā bija perfekta. Tajā nebija neviena plankuma vai defekta.

Jā, viņi visi viņam piekrita, tā patiešām bija skaistākā sirds, kādu viņi jebkad bija redzējuši. Jaunietis bija ļoti lepns un vēl skaļāk lielījās ar savu skaisto sirdi. Pēkšņi pūļa priekšā parādījās kāds vecs vīrs un sacīja: "Nu, jūsu sirds ne tuvu nav tik skaista kā mana.

Un tā ir skaistāka nekā viņa sirds." Pūlis un jaunietis skatījās uz vecā vīra sirdi. Tā pukstēja spēcīgi, bet tā bija pilna rētu, tajā bija vietas, kur gabaliņi bija izņemti un aizstāti ar citiem. Taču tie nebija pareizi pieguļojuši, un bija daži saplaisājuši stūri. Precīzāk, dažās vietās bija dziļas rievas, kurās trūka veselu gabalu.

Cilvēki skatījās uz viņu: Viņi domāja: kā viņš var apgalvot, ka viņa sirds ir skaistāka? Jaunais vīrs paskatījās uz vecā vīra sirdi, ieraudzīja tās stāvokli un pasmējās: Viņš sacīja, ka jūs jokojat, salīdzinot savu sirdi ar manu. Mana ir perfekta, bet tava ir rētu un asaru pārpilna.

Jā, - sacīja vecais vīrs, - tava izskatās perfekta, bet es nekad ar tevi nemainītos vietām. Katra rēta simbolizē cilvēku, kuram es esmu atdevis savu mīlestību. Es izrau gabaliņu savas sirds un pasniedzu to viņiem, un bieži vien viņi man iedod savas sirds gabaliņu, kas iederas manas sirds tukšajā vietā. Bet, tā kā gabaliņi nav precīzi, man ir dažas raupjas malas, kuras es cienu, jo tās man atgādina par mūsu kopīgo mīlestību. Dažreiz es esmu arī atdevis gabaliņu savas sirds, bet otrs cilvēks nav atdevis man atpakaļ gabaliņu savas sirds. Tās ir tukšās rievas. Dažkārt mīlestības dāvāšana nozīmē riskēt. Lai gan šīs rievas ir sāpīgas, tās paliek vaļā, un arī tās man atgādina par mīlestību, kas man ir pret šiem cilvēkiem. Un es ceru, ka kādu dienu viņi atgriezīsies, lai aizpildītu šo vietu. Vai jūs tagad saprotat, kas ir patiess skaistums?

Jaunais vīrietis klusēdams stāvēja, un pa viņa vaigiem ritēja asaras. Viņš piegāja pie vecā vīra, paķēra viņa perfekto, jauno un skaisto sirdi un izrāva no tās gabaliņu. Viņš to ar trīcošām rokām pasniedza vecajam vīram. Vecais vīrs pieņēma piedāvājumu un ielika to savā sirdī.

Tad viņš paņēma gabaliņu no savas vecās, rētām klātas sirds un piepildīja ar to jaunā vīrieša sirds brūci. Tas nebija ideāli piemērots, jo tam bija dažas nodrupušas malas. Jaunietis skatījās uz savu sirdi, kas vairs nebija perfekta, bet bija skaistāka nekā jebkad agrāk, jo viņš juta, kā vecā vīra mīlestība ieplūst viņa sirdī. Viņi apskāva viens otru un aizgāja prom, viens otram blakus.